Šonedēļ Latvija un Igaunija oficiāli pievienojās Ziemeļjūras – Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoram (RFC NS-B). Tādējādi savienojums ar Rīgu un Tallinu ir kļuvis par daļu no Eiropas dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru tīkla, paplašinot esošos kravu pārvadājumu maršrutus.
Ziemeļjūras – Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridors ir izveidots pirms gandrīz pieciem gadiem, un tas ir Eiropas projekts, kura mērķis ir uzlabot dzelzceļa kravu pārvadājumu pievilcīgumu un efektivitāti, nodrošinot nepārtrauktu un augstas kvalitātes dzelzceļa pārvadājumu piedāvājumu koridora ietvaros.
Pēc vairāku mēnešu darba, RFC NS-B pārvaldības struktūra ir paplašinājusies, tās izpildvaldē iekļaujot Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un Igaunijas Republikas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas pārstāvjus, bet rīkotājvaldē iekļaujot VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un Igaunijas dzelzceļa uzņēmuma AS “Eesti Raudtee”, kā arī LDz meitas uzņēmuma AS “LatRailNet” pārstāvjus.
Līdz ar Latvijas un Igaunijas pievienošanos, koridora maršruts ir pagarināts no Kauņas uz Rīgu un Tallinu, kas kalpo kā galvenais maršruts, un no Kauņas uz Viļņu, no Daugavpils un no Krustpils uz Rīgu - kā apvedceļi. Visās šajās līnijās dzelzceļa platums ir 1520mm.
Šis savienojums starp standarta un platsliežu ceļiem, apvienojumā ar Latvijas un Igaunijas stratēģiski izdevīgo izvietojumu, veicinās labāku tranzīta maršrutu savienojumu starp Eiropas Savienību un Austrumiem un visu Āzijas reģionu, kā arī paplašinās multimodālo pārvadājumu iespējas no Baltijas jūras ostām uz Ziemeļjūras ostām.
Tādējādi RFC NS-B pieder pie koridoriem ar vislielāko izaugsmes potenciālu, nodrošinot lieljaudas pārvadājumu pakalpojumus. Jaudu uz šiem ceļiem var pieprasīt, arī izmantojot Corridor One-Stop-Shop jeb vienu kontaktpunktu visiem pieprasījumiem šajā koridorā.
Vairāk par Ziemeļjūras – Baltijas dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru:
RFC NS-B tika izveidots 2015. gada 10. novembrī saskaņā ar Regulu (EU) 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem pārvadājumiem. Iekļaujot paplašinājumu, koridors šobrīd stiepjas cauri astoņām ES dalībvalstīm, sākoties Ziemeļjūras ostās Antverpenē, Roterdamā, Amsterdamā, Vilhelmshāfenē, Brēmerhāfenē un Hamburgā, izplešoties centrālajā Vācijā caur Āheni, Hanoveri, Magdeburgu un Berlīni līdz Varšavai un Polijas-Baltkrievijas robežai Terespolē. Viens atzars stiepjas no Magdeburgas līdz Prāgai cauri Falkenbergai un Drēzdenei. Falkenbergā sākas Dienvidu atzars Polijā, kas stiepjas līdz Vroclavai un Katovicei. Cits atzars stiepjas no Varšavas līdz Kauņai un tālāk uz Rīgu un Tallinu.
RFC NS-B ietilpst vairāk nekā 8000 km dzelzceļa līniju un tas savieno svarīgākās Ziemeļjūras ostas ar Centrālo Eiropu un Baltijas valstīm, nodrošinot dzelzceļa tiltu starp Austrumu un Rietumu Eiropu.
RFC NS-B infrastruktūrā ietilpst:
4480 km galvenās līnijas,
2524 km apvedceļu līnijas,
1008 km savienojumu līnijas,
950 km plānotās galvenās un apvedceļu līnijas,
201 termināļi,
12 jūras ostas: Antverpene, Roterdama, Amsterdama, Vilhelmshāfene, Brēmerhāfene, Hamburga, Rīga, Ventspils, Liepāja, Paldiski, Muuga and Sillamäe.